Aija Rozena mūsu izdevniecībā ir izdevusi nu jau divas grāmatas. Abas ir tapušas gandrīz vienlaicīgi. Interesanta ir ne tikai grāmatas izdošana un tehniskie procesi, bet arī radošais sākums. Mēs lūdzām Aiju nedaudz pastāstīt par to - kā tapa grāmata, kā radās doma par tās rakstīšanu un vēlāk - arī izdošanu? Vai tas bija viegli, vai ne visai? Ikdienā autores darbs ir Tieslietu ministrijā - Aija Rozena ir Tieslietu ministra padomniece. Tomēr, ka tik nopietnu darbu ir iespējams savienot ar kaut ko radošu, iedvesmojošu un skaistu, to pierāda autores izdotās grāmatas!
Kā iesākāt rakstīt, kāpēc un, vai to bija viegli darīt? Varbūt ir kāds īpašs veids, kā rakstījāt (no rītiem, noteiktā laikā, vietā)?
Jāraksta tad, kad iekšēji rodas šāda nepieciešamība. Ar varu nekas labs nesanāk. Kad biju pavisam maza, jau šad un tad kaut ko uzrakstīju. Piemēram, prātā pirmais dzejolītis:
Sarkanas odziņas,
Gluži kā podziņas.
Garšo man,
Labi -
Am, am!
Rakstīt ir pavisam viegli, ja tūlīt var pierakstīt to, kas atnāk. Vēlāk grūti atjaunot noskaņu un atrast īstos vārdus. Vislabāk rakstās brīvā dabā vai arī, ja ir kāds emocionāls pārdzīvojums. Nopietni sāku pierakstīt savus pārdzīvojumus tikai šī gada 13. martā, jo 10. martā pasaulē nāca mans ceturtais mazbērns, kas bija ārkārtīgi emocionāli pacilājošs pārdzīvojums.
Ko tuvinieki saka par Jūsu aizraušanos un vai viņiem tas bija pārsteigums?
Kad vīram uzdevu šo jautājumu, viņš man atbildēja, ka tas ir tikpat dabiski kā tas, ka viņš ir mednieks! Zinot manu interesi par mākslu, grāmatām un gadiem iepazīstot manu iekšējo gara un dvēseles pasauli.
Kur meklējāt iespēju grāmatu izdot un vai internetā ir viegli atrast šādu informāciju?
Facebook it kā pavisam nejauši atradu jūsu (Sava grāmata) izdevniecības reklāmu. Arī atsauksmes bija labas. Bez tam, mana māsa (Smaida Maskina) jau bija ar jūsu starpniecību publicējusies. Es arī varu teikt tikai labu - atsaucīgs, pacietīgs, zinošs vadītājs un kolektīvs. Īpaši patika mūsu diskusijas ar redaktori (Rūta Koluža, izd.), kura bija patiesi iedziļinājusies rakstītajā. Paldies visiem!
Ko Jūs teiktu tiem, kas arī raksta, bet nav saņēmušies grāmatu izdot?
Nu bažas jau, protams, ir - vai patiks, kā pieņems. Tāpat, publiski jāatklāj sava iekšējā pasaule. Tad, kad esi visam tam pilnībā nobriedis, nākamais jautājums arī ir visai smags - proti, kur ņemt naudu? Taču, ja šāda vēlēšanās ir ļoti stipra, jāsāk tik interesēties un meklēt iespējas.
No savas māsas pieredzes zinu teikt, ka jāmeklē kādi projekti, kur ir finansējums. Tāpat, vairāki rakstnieki var publicēties kopā vienā grāmatā.
Kādi ir nākotnes plāni, vai pēc šīm grāmatām, domājat arī turpmāk veltīt laiku rakstīšanai?
Ceru, ka mūza mani nepametīs. Pierakstu visu, kas ienāk prātā. Tāpat publicēts jau nav viss, kas ir radies.
Smagākā šobrīd ir finansiālā puse, jo abas izdotās grāmatas ir veltītas Latvijas simtgadei un tiks tikai dāvinātas.
Lai gan abu grāmatu atklāšana paredzēta tikai 11. jūnijā, taču jau šobrīd, pateicoties bērnu grāmatas reklāmai Facebook, cilvēki izrāda ļoti lielu interesi par šo grāmatiņu - "kur var nopirkt", "vai es arī varu dabūt", "es arī stāvu rindā", "kāpēc tik maz izdots", u.tt. Tātad, vismaz bērnu grāmata ir izdevusies.
Paldies autorei! Un, lai izdodas savas ieceres realizēt arī nākotnē!